Saturs
Pirmā Ziemassvētku kartīte tika nodrukāta 1843.gadā. To pasūtīja sers Henrijs Kols — tolaik vienkāršs patentu biroja darbinieks. Kolam bija plašs draugu un noderīgu cilvēku loks. Lai uzturētu kontaktus ar katru, viņam būtu jāvelta daudz laika ierasto Ziemassvētku vēstuļu rakstīšanai. Aizņemtības mudināts, viņš pasūtīja krāsainas kartītes, tā aizsākdams tradīciju, kas ir dzīva vēl šodien un sagādā gada lielākās rūpes pasta darbiniekiem. Kartītes zīmējumu Kols pasūtīja māksliniekam Džonam Kalkotam Horslijam. Kartītē redzama turīga ģimene, kura, pulcējusies ap Ziemassvētku pusdienu galdu, dzer vīnu, priecājas un it kā uzsauc tostu arī kartiņas saņēmējam, bet bērni tiesā tradicionālo Ziemassvētku pudiņu. Pēc Kola pasūtījuma tika izgatavots 1000 melnbaltu kartīšu, kuras pēc tam izkrāsoja ar roku. Neizmantotās kartītes tika pārdotas veikalā. Daudzi svētku pretinieki kartīti kritizēja, jo tā mudinot uz alkoholismu. Kartīte kādu laiku īpaši izmantota netika, līdz 1862.gadā tika nodrukātas kartītes ar vienkāršu zīmējumu un uzrakstu Merry Christmas. Kad tika reformēta Viktorijas laikmeta pasta sistēma un izveidots dzelzceļa tīkls, Britu impērijā pasta sūtījumu nogādāšana kļuva ātrāka un lētāka. XIX gadsimta 70.gados sākās Ziemassvētku kartīšu drudzis. Tagad, kad ieviestas modernas tehnoloģijas: mobilie telefoni, datori un pieejams internets, cilvēki daudz mazāk sūta personiskus apsveikumus, vairāk liekot akcentu apsveikumu nosūtīšanai elektroniski. Šo iespēju izmanto, lai apsveikt radus, draugus, kolēģus un pat biznesa partnerus.
