Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā,
Šai naktī sirds spēj mieru gūt
Un Svētā Bērna tuvumā
Mums gribas labiem, mīļiem būt.
Mums gribas degt un starot tā
Kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt…
A. Lūsis
Zvaigžņu lietus
nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads
uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Baltu sniega kamoliņu sūtu tev ar šādu ziņu: svētkos atšķetini viņu — pilns tas mīļu sveicieniņu!
Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Šovakar, kad klusi, klusi
sniega pārslas logā krīt,
Novēlu tev līksmi, gaiši
Ziemassvētkus sagaidīt!
Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!
Lai Jaunais gads un Ziemassvētku nakts
Kā brīnums nāk un prieku sirdī lej.
Lai atnes laimi dvēselei un mieru pasaulei.
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Eglīte pušķota priekšā kad mirdz,
Savādi katram pukstēt sāk sirds.
Cilvēka dvēsele dziļāk tad jūt:
Skaidrākam, labākam gribas tam būt.
Es palūgšu baltajam enģelim
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!