Saturs
Pāri vecpilsētas šaurajām ieliņām jau naski nolaidās šķidrs krēslas plīvurs. Strauji kūstošie sniega dubļi guldzot ņirdzīgi šķīda no garāmgājēju vissezonas apavu apakšas. Tukšās kafejnīcas velti gaidīja savus apmeklētājus. Spoži hromētie autiņi ar soda kvītīm logos pašpārliecināti snauduļoja uz gājējiem paredzētās ietves daļas.
Uz kādas renovētas mājas palodzes sēdēja padzīvojis ruds runcis un pelīte savos labākajos peles gados.
— „Globālā šašilšana,” klusi pie sevis teica runcis. — Šputņiki šačakarējuši ožona šlāni.”
— „Nevis šputņiki, bet freons, tas, ko dāmas ar dezīšiem pūš padusēs,” gudri noteica pele.
— „Būtu jau labāk mazgājušās, lūk, tā, kā es, ar ķepu. Spalva uz muguras saceļas stāvus, kad es padomāju, ko gan tas cilvēks dara, lai visu ap sevi sagandētu.”
— „Kas nu tev tā par spalvu, tāda pūka vien palikusi.”
— „Nu, nu! Ja tu mani būtu redzējusi treknajos gados. Bet šajā dzīvē viss plūst un mainās. Lūk, kaimiņu Muri izkastrēja.”
— „Nevis izkastrēja, bet mainīja dzimumu,” izsmejoši filozofiski noteica pele.
— „Tad mums būs bērni!”
— „Nē, bet cilvēkam patīk iejaukties dabas dabiskajos procesos: upes pagriezt atpakaļ, nosusināt dzērveņu purvus, bet vardes iet skatīties uz zooloģisko dārzu…”
— „Nu galīgais sviests!”
— „Nevis sviests, bet sviesta produkts. „Panorāmu” vajag skatīties!”
— „Es jau parasti aizmiegu, pirms tā sākusies, un pamostos tikai uz laika ziņām. Sausā barība mani galīgi novārdzinājusi. Kopš Eiropas Savienība aizliegusi kaķiem ķert peles, dzīve kļuvusi neizteiksmīga un pelēka kā tavs kažoks.”
— „Liec mierā kažokus. Tagad tie trakie vai nu laupa kažoku veikalus vai rīko pie tiem akcijas, aizstāvot mūsu tiesības.”
— „Kaķim zem astes! Es tai politikā iekšā nemaisos. Pietiek jau ar krīzi.”
— „Kas tā tev par krīzi? Es graužu kā grauzusi jebkuros ekonomiskajos apstākļos.”
— „Pusmūža krīze, muļķīte! Darbā tevi neņem, bet meņģēties ar kaķenēm vēl gribas!”
— „Ak tu vecais draiskuli! Še ķepa! Skaties, pudelītē vēl bišķi atlicis. Tā tava balderjāņu šļuka bija tīri laikā.”
— „Nu! Uz saprašanos!”
No debesīm pār pilsētu sāka krist lielas, labestīgas sniega pārslas. Apkārt valdīja klusums un miers. Elektriķi pilsētas eglē bija likvidējuši īssavienojumu, un tā iemirdzējās ar jaunu spozmi, vēstot Ziemassvētku brīnuma tuvošanos.
Uz kādas renovētas mājas palodzes sēdēja padzīvojis ruds runcis un pelīte savos labākajos peles gados.
— „Globālā šašilšana,” klusi pie sevis teica runcis. — Šputņiki šačakarējuši ožona šlāni.”
— „Nevis šputņiki, bet freons, tas, ko dāmas ar dezīšiem pūš padusēs,” gudri noteica pele.
— „Būtu jau labāk mazgājušās, lūk, tā, kā es, ar ķepu. Spalva uz muguras saceļas stāvus, kad es padomāju, ko gan tas cilvēks dara, lai visu ap sevi sagandētu.”
— „Kas nu tev tā par spalvu, tāda pūka vien palikusi.”
— „Nu, nu! Ja tu mani būtu redzējusi treknajos gados. Bet šajā dzīvē viss plūst un mainās. Lūk, kaimiņu Muri izkastrēja.”
— „Nevis izkastrēja, bet mainīja dzimumu,” izsmejoši filozofiski noteica pele.
— „Tad mums būs bērni!”
— „Nē, bet cilvēkam patīk iejaukties dabas dabiskajos procesos: upes pagriezt atpakaļ, nosusināt dzērveņu purvus, bet vardes iet skatīties uz zooloģisko dārzu…”
— „Nu galīgais sviests!”
— „Nevis sviests, bet sviesta produkts. „Panorāmu” vajag skatīties!”
— „Es jau parasti aizmiegu, pirms tā sākusies, un pamostos tikai uz laika ziņām. Sausā barība mani galīgi novārdzinājusi. Kopš Eiropas Savienība aizliegusi kaķiem ķert peles, dzīve kļuvusi neizteiksmīga un pelēka kā tavs kažoks.”
— „Liec mierā kažokus. Tagad tie trakie vai nu laupa kažoku veikalus vai rīko pie tiem akcijas, aizstāvot mūsu tiesības.”
— „Kaķim zem astes! Es tai politikā iekšā nemaisos. Pietiek jau ar krīzi.”
— „Kas tā tev par krīzi? Es graužu kā grauzusi jebkuros ekonomiskajos apstākļos.”
— „Pusmūža krīze, muļķīte! Darbā tevi neņem, bet meņģēties ar kaķenēm vēl gribas!”
— „Ak tu vecais draiskuli! Še ķepa! Skaties, pudelītē vēl bišķi atlicis. Tā tava balderjāņu šļuka bija tīri laikā.”
— „Nu! Uz saprašanos!”
No debesīm pār pilsētu sāka krist lielas, labestīgas sniega pārslas. Apkārt valdīja klusums un miers. Elektriķi pilsētas eglē bija likvidējuši īssavienojumu, un tā iemirdzējās ar jaunu spozmi, vēstot Ziemassvētku brīnuma tuvošanos.